Siguldas Valdorfa bērnudārzs jaunās telpās

23. janvāris, 2015 pl. 11:14

Autors: Silvija Lapiņa

Publikācija 2012.gada 6.septembra laikrakstā "Siguldas Elpa"

24.augusta rīta stundā Siguldā, J.Poruka ielā 11, ieskanējās zvans, kas vēstīja par īpašu notikumu – Siguldas Valdorfa bērnudārza atklāšanu jaunās telpās. Iestādes direktore Mārīte Akmentiņa pateicās elektriķu brigādei, būvbrigādei, vecākiem un arī audzinātājām, kuri šeit čakli strādāja kopš jūnija: „Man šķiet, ka māja šajā laikā ir uzziedējusi, jo arī puķe, krūms vai koks uzzied, ja par to rūpējas. Ja rūpējas par cilvēku, arī viņš zied.”

Pirms griezt lentu un vērt durvis, ar svētajiem vārdiem no Dāvida dziesmas ēku iesvētīja Siguldas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Andris Grots, kurš runāja arī par ģimeniskām vērtībām: „Ja nebūtu ģimenes svētības, mēs šeit nestāvētu un bērnudārzam nebūtu nozīmes. Šī ēka vēsturiski ir kalpojusi tikai un vienīgi kā vieta, kur audzināti un mācīti bērni, un cik tas ir svētīgi, ka ir bērni, jo tas liecina, ka mūsu pilsētai, mūsu tautai ir nākotne, ka ir cerība uz labu rītdienu. Lai ir svētība pār namu, audzinātājām, ģimenēm, vecākiem un vecvecākiem, kuriem arī ir liela nozīme bērniņa audzināšanā!”

Jaunās bērnudārza telpas iekārtotas tā, lai ērti būtu galvenokārt pašiem bērniem. Ēkas pirmajā stāvā mazajiem bērnudārzniekiem iekārtota rotaļu istaba ar virtuvīti un atpūtas telpa, kurā viena pie otras cieši izvietotas gultas ar ekoloģiskiem auzu salmu matračiem, savukārt otrajā stāvā ierīkota rotaļu istaba apvienojumā ar nelielu rotaļu virtuvīti, lai līdzinātos mājas apstākļiem, kad māmiņām ir iespēja gatavot ēst un vienlaikus uzmanīt bērnus, kā arī pasaku istaba un divas atpūtas telpas.

Ar ko Valdorfa bērnudārzs atšķiras no ierastajām pirmsskolas izglītības iestādēm?

„Audzināšana balstās uz Rūdolfa Šteinera filozofiju – cilvēks ir ne tikai fiziska, bet arī garīga būtne. Bērna attīstībā mēs skatāmies šīs kopsakarības – kā fiziskais ķermenis sadzīvo ar garīgo, kam ir liela nozīme dzīves pirmajos septiņos gados, lai mazuļa spēkus neizšķiestu pārlieku lielai intelektuālai apmācībai. Tikko dzimušam bērniņam iekšējie orgāni ir kā aizmetnīši, kuriem jāveidojas pareizā formā. Un tas panākams ar dzīvības spēku, ja vien bērnam tas netiek atņemts. To, kā garīgums iemājo fiziskajā ķermenī, mēs redzam pēc bērna zīmējumiem, kas tiek zīmēti pēc mazo brīvas gribas, ne speciāli uzdota temata. Zīmējums ir bērna otrā valoda. Mazās strīpiņas un aplīši bērnam sešos, septiņos gados pārtop par skaistām gleznām, kas atklāj, kā garīgums viņā iemājo. Tikai tad, kad nomainās zobiņi, smadzenēs noskanējās kanāls, pa kuru aizplūst intelektuālā informācija, ko bērns saņem skolā. Mēs izglītības programmu realizējam caur rotaļām un dziesmām, jo arī dziesmās ir apdziedāta gan skaitīšana, gan dabas mācība, gan rudens bagātības un citas lietas,” atklāj M.Akmentiņa.

Vai skolā ir speciālisti, kas „tulko” zīmējumus un nepieciešamības gadījumā bērnam pievērš īpašu uzmanību?

„Jā, man ir vācu valodā izdota grāmata, ko uzrakstījusi pieredzējusi vācu pedagoģe, kura izpētījusi tūkstošiem bērnu zīmējumus dažādās valstīs. Interesanti, ka jebkurā pasaules malā vienāda vecuma bērniem zīmējumi ir ļoti līdzīgi, kuros attēlots, kas ar viņiem notiek. Pēc zīmējumiem mēs redzam, kurš bērns attīstās ātrāk, kurš nedaudz vēlāk, kas ir tikai normāli. Ja zīmējums rāda, ka ar bērniņu ir kādas problēmas, tad pie tā tiek strādāts. No ārvalstīm pie mums brauc pieredzējuši pedagogi, kuri, skatoties, kā bērns tur zīmuli vai kā apsēžas, dod mums padomus, kas bērna labā jādara. Tas ir arī mūsu pedagogu pienākums – vērot, kā bērns uzvedas, cik viņš ir drošs vai nedrošs utt. Mēs māmiņām stāstām, ka bērns ir jāsargā, bet kādreiz viņam arī ir jākrīt no pirmā vai otrā pakāpiena, kā rezultātā mazais gūst pieredzi un mācību. Mēs ne vienmēr iejaucamies bērnu strīdos arī tad, ja viņi viens otram nedaudz iekniebj, jo tā arī ir pieredze. Kādreiz kāds, sevi aizstāvot, pretī dod dunku, jo tiek darīts pāri. Arī strīdos tiek krāta pieredze. Bērni bērnudārzā var būt samērā brīvi savā darbībā, mēs iejaucamies tikai tad, ja redzam, ka robežas tiek pārkāptas. Kad sēžam pie galda un ēdam, tad bērniem liekam saprast, ka ēdiens ir svēta lieta, pret ko jāizturas ar cieņu. Bijību pret ēdamo mēs uzturam ar galda dziesmu pirms ēšanas un pateicības dziesmu pēc ēšanas. Viss, ko mēs darām, ir dzīves pirmo septiņu gadu skola, kas saglabājas uz mūžu. Mums, pieaugušajiem, ir jābūt atdarināšanas vērtiem, lai bērns censtos mums līdzināties. Mūsu pedagoģes tādas cenšas būt, un mēs sevi pilnveidojam dažādos kursos, jo cilvēks veidojas visa mūža garumā,” tā Siguldas Valdorfa bērnudārza direktore.

Kā laikrakstam pastāstīja audzinātāja Līga Smilga, uz šo brīdi iestādē darbojas divas bērnu grupiņas – viena jauktā, sākot no trīs gadiem līdz pat skolas vecumam, savukārt otrajā grupiņā ir mazulīši no pusotra līdz divarpus – trīs gadu vecumam. Kopumā iestādi apmeklē aptuveni 35 bērni. Ar katru grupiņu strādā trīs audzinātājas, bet no nākamā gada janvāra plānots, ka projekta „Jaunatne darbībā” ietvaros bērnudārzā darbosies arī brīvprātīgie jaunieši no Eiropas.

Siguldas Valdorfa bērnudārzs iekārtots mājā, kas pieder kādam Amerikas latvietim, ar ko līgums slēgts uz desmit gadiem ar pirmpirkuma tiesībām, ja īpašums gadījumā tiek pārdots. Pavisam drīz ap ēku tiks labiekārtota arī teritorija un iedēstītas ābeles, ko bērnudārzam dāvinājuši vecāki, kuru bērni uzsāk skolas gaitas.